Tūꞌun é vāꞌá iña Xuva ko e xntée naꞌa San Luca
1
Tūꞌun dá iñɨ ntuꞌu
Ñá tē nté kaa ñāꞌa ncho kada váꞌa ña tutú nté ō kúvi nuu i é īta ntíꞌxin iña ko. Vata tsī o nañéꞌē ñá kō, ña é īni nté ō kúvi, ña ntáduku ntée é kāꞌan ntódō túꞌūn sán un tsi nte dá iñɨ ntuꞌu ne, kuan kōo ncho xntée nāꞌá u dɨ, e dóo nántukū u nté ō kúvi ntiꞌxe un tsi nte dá iñɨ ntuꞌu. Vata te vāꞌá ō é kāda váꞌā ú tutú saꞌá iña nto, Teófilu, e dóo kaiko ñuꞌū ú nto, vata koo é ntāa ú ni ntō un ntɨꞌɨ nūu i é vatā o kúvi, vata koo é kīní vaꞌā ntó nee iña é nuu é ntaā i é nāñéꞌe ñá nto.
Uun ánje kākaꞌan ña é kaku Juaan Bautista
Ntuvi dá idé Heródē rei iña ñuú Judeá ne, ítūví uun dutu íña ñá Israee, ñá nani Zacāria, ña é ūve taꞌan dutu tatá viꞌi ñá nani Ābia. Ñadɨꞌɨ̄ ñá ne, Isabee nani ña. Dɨvī ká tatá viꞌi dutu Ároon ña. Zacariá san ni ñadɨꞌɨ̄ ñá Isabeé ne, ntuvi ña e dóo vaꞌá ña nuu Xuva ko; dōo dé ntaa ñá lei Xúva kō. Ntē ña tuvi neé nuu i é kaꞌan ntée ñaꞌa san ña, nté uun ña. Ntá tsi ña ni xío iꞌxá ña, tsí Isabeé san ne, ña ni kúvi kōo íꞌxá ña; ntuvi ñá ne, é dōo áta ñā dɨ.
Uun ntuvi ne, dúku ntēé dutu, ñá ntoo niꞌi Zacāria, é kāda tsiñu ña ini ukún Xuva kō. Vata xkoó ini dutú san ne, váꞌā ntuvi Zacariá san é dūku ntée ña é kɨ̄ꞌví ña ini ukún kaꞌnu Xuva kō é kíkaꞌmí ña kútū. 10 Da nɨɨ̄ kaiꞌxi kútū sán ne, un ntɨɨ́ ntɨ̄ɨ́ ñaꞌa san ntáñɨ̄ ña, ntákaꞌan ntâꞌví ña kíꞌi kān. 11 Kidáā ne, xée ūun ánje Xuva kō mí tuví Zacaria. Ntitsi ánjē san diñɨ kuaꞌa nú tēu mí kaiꞌxi kútū. 12 Dā íni Zacariá san ánjē sán ne, un tsi kúduꞌva iní ña nee é viī ña; ñá tē nté kaa uꞌví ña. 13 Da kidáa kakāꞌan ánjē san ni ña:
—Ō Zácaria, ñá ku uꞌvī o, tsí Xuva kō né, tēkú ña é kākaꞌan ntaꞌvin. Tsí viꞌi a vé ne, koo iꞌxá ña dɨꞌɨ̄ ó Isabeé ne, Juaan kunáni. 14 Ñá te da dīi ñaꞌa san dóo dini ña te káku iꞌxá san. Dɨvīn dɨ, dóo kaꞌnu kuinī ó te káku īꞌxá ñadɨ̄ꞌɨ ó dɨ. 15 Tsí iꞌxá o ne, dōó kaꞌnu ñaꞌa kúvi nuu Xuva ko. Ntē ña koꞌo iꞌxá san vinu, nté ntute kini kaa. Kunuu tsitū Espíritū Sántū nima í nté dīꞌna dá káku. 16 Ña sāꞌá ne, vií ña é ñā te da díi ña ñuú Israee nakuntíkɨ̄n ñá Xuva kō. 17 Diꞌna ña xee ña dá xēe Tóꞌo kō. Dadɨɨ tsi iō ñá é viī ñá vatā o idé profeta Élia, ña é kaꞌán naa Xuva ko kídaā; dadɨɨ tsi nima ñá ni ñā. Vií ña é na nākaꞌan váꞌa iꞌxá san ni ūva i. Vii ña é na ntūváꞌa nima ñá xení i san vata koo é na viī ña é vāꞌa; vií ña é na kōo tûꞌvé ñaꞌa sán tē xee Tóꞌo kō —kaꞌan ánjē san ni ña.
18 Tsixeꞌe Zacāriá san ánjē san:
—¿Nté koo kutuní ko te nuu é ntaā i sáꞌā? Tsí xuꞌú ne, dōo átā ú; ñadɨ̄ꞌɨ́ ko dɨ —kaꞌan Zácaria.
19 Kidáā ne, kakaꞌan ánjē san:
—Grabiee nání u. Xuꞌu é vēꞌxi u é vāta kaa e táxnuu Xuva kō ko é kāꞌán u ni o tūꞌun e dóo vaꞌa. 20 Viꞌi a vé ne, tsí ña ni kuintíꞌxe o é kākaꞌán u nī ó ne, kuñɨꞌɨn vē. Ña kúvī ká kāꞌan un tsi da nte te xee táꞌan ntuvi é kāku iꞌxá o, vatā ó kakaꞌán u nī o —kaꞌan ánjē san ni ña.
21 Nɨɨ dukuān ntantétu ñaꞌa san Zacariá san nu kíꞌi kān. Kidáa ne, tsixeꞌe taꞌan ña, ntákaꞌan ña:
—¿Nté kuān nté kakukuií ntu Zacariá san ini ukún kān? —kaꞌan ña.
22 Dā ntíi Zacariá san ma ukún kān ne, é ña ni kúvī ká kaꞌan ña. Kidáā né, kūtuni ñáꞌa san é īo é īni ña ini ukún kān. Koó da ntāꞌa ña kakuvi é kākaꞌan ña, tsí kúñɨꞌɨ ñā.
23 Dā inú kava tsiñu é kade Zacariá san ne, kúnūꞌú ña nú viꞌi ña kān. 24 Rkontûví ne, ñadɨꞌɨ̄ ñá, Isabeé ne, ñúꞌū iꞌxá ña. Uꞌun xóō é ntē ña vádā mí ni ñēꞌe ña é dé kuení ña: 25 “Dóo váꞌā o dé Xuva ko nī kó vevii e táꞌxi ña é kōo iꞌxá ko vata koo é ña nantii níꞌnī ká ñaꞌa sán ko”, kaꞌan ña.
Kakaꞌan ánjē tsí kaku Jesuu
26 Dā kúvi iñu xoó ne, Xuva kō né, taxnūu ña uun ánjē, ñá nani Grābiee é kɨ̄ꞌɨn ña uun ñuu é nani Nazāree, é kāduku ntée ñuú Galilea, 27 é kīkoto níꞌni ña uun ñadɨ̄ꞌɨ kuétsi, ñá nani Māria. Dɨvi ñā ne, e tuví ntetu ña é kani víꞌi ña ni uun ñatīi, ñá nani Jōsee, tatá viꞌi rei Davii. 28 Kúkɨ̄ꞌvi ánjē san mí tuví ñadɨ̄ꞌɨ́ san ne, kakaꞌan ñá ni ñā:
—¡Ntiusi o! Dɨvīn é nakaxnúu Xuva ko ō é naxnuu viko ña o. Dɨvīn ne, dóo nuu méꞌñu Xuva ko ō —kaꞌan ña.
29 Koó dā kúduꞌva ña é kākaꞌan ánjē san ni ña. Da dé kuení mii ñā: “¿Nté kui kuān ó kakaꞌan ñá sāꞌá nī ko?”, kaꞌan ña. 30 Kidáā ne, kakaꞌan ánjē san ni ña:
—Ñá ku uꞌvī ó, Maria, tsí niꞌi o é vāꞌá ntaꞌa Xuva kō. 31 Viꞌi a vé ne, kuꞌun iꞌxá o. Koo uun iꞌxá o, iꞌxá tii é kunani Jēsuu. 32 Dɨvī né, dōó kaꞌnu ñaꞌa kúvi. Kunani īꞌxá Xuva kō, ña e dóo kaꞌnu kueꞌen. Xéꞌe Xuva kō é kuvi ña rei, vata kaa uvata ika ña, rei Dāvii, 33 é kodo nuū ñá iña tatá viꞌi ñá Israeé san ntii dañu ntūvi, é ntē ña ntɨ́ꞌɨ —kaꞌan ánjē san ni ña.
34 Kidáā ne, katsixeꞌe Mariá san ánjē san:
—¿Nté ntu koo kuvi sáꞌā? Tsí xuꞌú ne, ñá te tūvi níꞌi ú ñatīi —kaꞌan Máriá san.
35 Kidáa kākaꞌan ánjē san ni ña:
—Kiꞌxi Espíritū Sántū méꞌñu ō. Xuva kō e dóo kaꞌnu ñaꞌa ña ne, kūnuu méꞌñu kunuu dava ña o. Dāꞌví nuu ña o ntatɨ ñā vata kaa viko san. Dukuān ne, iꞌxa é kaku sán ne, dóo vaꞌa kúvi. Kunani iꞌxá Xuva kō. 36 Viꞌi a vé ne, ñaviꞌi o Isabeé ne, koo iꞌxá ña dɨ, kuān te dóo ata ñā. Dɨvi ñā e ntákaꞌan ñaꞌa san é ña kuvi koo iꞌxá ña ne, é kīꞌi iñu xoo é ñuꞌu iꞌxá ña vevii. 37 Tsí Xuva kō ne, ña túvī nee iña é ña kuvi vií ña —kaꞌan ánjē san ni ña.
38 Kidáā ne, kakaꞌan Mária:
—Xuꞌú ne, ña kade tsiñu iña Xuva ko kúvi u. Na vīi Xúva ko nī kó vatā ó kakaꞌan ntó nī ko —kaꞌan ña.
Da kidáā ne, kuéꞌēn ánjē san.
Dā kueꞌen María kukoto níꞌni ña Isabee
39 Ntuvi tsikán ne, kantɨ́ꞌɨ tsi kueꞌen María, kúntāa ña ñuú mí kaduku ntée Judea. 40 Kidáā ne, xée ñā nú viꞌi Zacāriá ne, kakaꞌan ñá ni Isābeé ntiusi. 41 Dā téku Isabeé san ntiusi ñá ne, kāntá nuu iꞌxá san ini iꞌxí ña kān. Isabeé san ne, nuu tsitu Espíritū Sántū san nima ña. 42 Kidáā ne, un nɨɨ kuéꞌen ini ña kakaꞌan ñá:
—¡Dɨvīn e dií dií ka naxnuu víko Xuva ko ō é un ntɨɨ́ ntɨ̄ɨ́ ñadɨ̄ꞌɨ́ san! ¡É nāxnuu viko ña iꞌxá o é nuu ini iꞌxí o kān dɨ! 43 ¿Xoó ntu ñaꞌa kúvi u é vēꞌxí dɨꞌɨ̄ Tóꞌō kó, vexkoto niꞌni ña ko? 44 Tsí ura tsí i da téku ko ntiusi ó ne, iꞌxá ko ne, kāntá nuu ini iꞌxí ko kān e dóo diní i. 45 ¡Nché kuān nche váꞌā o é kākuinchiꞌxe o, tsi sáꞌā ne, kuntaa vátā ó kakaꞌan Xúva ko ni ō! —kaꞌan Ísabee ni ña.
46 Kidáā ne, kakaꞌan Mária:
Dōó kaꞌnu kuiní ko kuenta iña Xuva ko.
47 Nimá ko ne, dōó nuu dîni kuenta iña Xuva ko, ña é nakākú ko.
48 Tsí Xuva kō né, ntūntaꞌví ini ña ko,
xuꞌu é da kade tsiñu ú iña ña.
Un tsi nché vevií ne, é nchii dañu ntūví kaꞌan ñáꞌa san tsi dóo váꞌa ntuvi ko.
49 Tsí Xuva kō né, dōó iō ña é viī ña;
dōó kaꞌnu e táxnūu ña iñá ko.
¡Dɨvi ñā e dóo vaꞌá ña!
50 Nguentúvi tsi kantuntaꞌví ini ña ñaꞌa,
da xōó ka ñaꞌa, ña é kānuní i ña.
51 E nañéꞌe Xúva kō kó tsi dóo kaꞌnu ña;
īde ña é ntɨꞌɨ miī é ncho vií ñaꞌa,
ña e dóo naꞌnu ñaꞌa kuiní i;
52 naīnu ñá ña é naꞌnu ñaꞌa san,
nántaa dūkun ñá ña ntāꞌví san.
53 Xéꞌe ña un ntɨꞌɨ̄ é vāꞌa é nchio ñaꞌa,
ña é ntátaan núu i.
Dá nakūnu ña ña kuiká san, koó da mii ntāꞌa ña.
54 Xnchii ña ñāꞌa ña, ñá Israee, ña kade tsiñu iña ña;
ñá ni kūnáa ini ña é ntuntaꞌví ini ña ña.
55 Dukuan ō xeꞌé Xuva ko xūꞌu ñá ni ñata kō,
ni Ābraan ni iꞌxá ña, nchii dañu ntūvi.
Kuan ō kaꞌan Mária.
56 Kidáā ne, kátūví Maria ni Isábeé te ūni xoo. Rkontûví ne, kúnūꞌún ña nú viꞌi ña kān.
Dā káku Juaan Bautista
57 Dā kúntaa ntúvī é kāku iꞌxá Isabeé ne, xío ūun iꞌxa tii. 58 Kidáā ne, kuéꞌen ñaviꞌi ña, kūkoto níꞌni ña ña, tsi dóo kaꞌnu kuīni ña e káku iꞌxá Isabee. Ini ña tsí Tóꞌo kō né, dōo váꞌa ntuvi xéꞌe ña iña ña. 59 Dā kúvi una ntúvi ne, kueꞌen níꞌi ñā iꞌxá san é kāꞌnté nuu ña un siin kúñū é ixi i, vata ō kaꞌan Xúva kō. Ntīo ñaꞌa san é kunani vata nani uva i Zacāriá ne, 60 ntá tsi dɨꞌɨ ī né, kakaꞌan ña:
—Ñáꞌā, tsí Juaan kunáni —kaꞌan Ísabee.
61 Kidáā ne, ntákaꞌan ñáviꞌi ña:
—Ntá tsi xoxó ñaviꞌi o, ña é kuan nanī —kaꞌan ñá ni ñā.
62 Dukuān ne, koó dā ntaꞌa ña kakuvi é tsixeꞌe ña ūva iꞌxá san vata koo é kūtuni ña nté koo kunani. 63 Uva ī ne, íkan ña uun taꞌvi rkunū ne, da kidáā xntée naꞌa ña é Juaan kunáni. Koó dā kúduꞌva ña ntâñɨ́ san é kuān o xntée naꞌa ña. 64 Ura dúꞌva tsi i nákaꞌan Zácariá san. Eni ntuꞌu ña kākaꞌan ña tsi dóo kaꞌnu Xuva kō. 65 Un ntɨɨ́ ntɨ̄ɨ́ ñaviꞌi ña ne, koó dā kúduꞌva ña. Da kanɨɨ kāꞌnu ñuú Judeá san e dóo ntákaꞌan ñáꞌa san nté ō kúvi. 66 Un ntɨɨ́ ntɨ̄ɨ́ ña e téku i ne, da dé kuení mii ñā:
—¿Neé ntu é vīi iꞌxá san tē kúkaꞌnu? —kaꞌan ña.
Tsí kutuní ñaꞌa san tsi dóo nuu méꞌñu Xuva ko ī.
É īta Zacaria
67 Zacaria, úva īꞌxá san ne, nuu tsitu Espíritū Sántū nima ñá, kakaꞌan ñá túꞌūn é xēꞌé Xuva kō é kāꞌan ña:
68 ¡Na kāꞌan un ntɨɨ́ ntɨ̄ɨ́ ñaꞌa tsi dóo kaꞌnu Xuva kō, Tóꞌō ña Israee,
tsi véꞌxi ñā, vexnákakū ñá ñaꞌa ña!
69 Tsi táxnūu ña ña e dóo ntii inī i é nakakū ñá kō,
uun iꞌxá ika rei Dāvii, ña é dé tsiñu iña Xuva ko,
70 vata ō táꞌxi Xuva ko xūꞌu ña nte ntúvi diꞌna,
vata ō ntákaꞌan ñá kaꞌán naa ña, ña e dóo vaꞌa:
71 é nantii ña kō míꞌī ntaínchuꞌvi ñáꞌa san ko,
nī mí ntáde xení ña ni kō,
72 é ntuntaꞌví ini ña ni ñata kō, ña intóo ntuvi diꞌna,
é ntē ña kunánī ña é kada ntáa ña
nuu i e dóo vaꞌa é kākaꞌan ñá ni ñā kídaā.
73 Dɨvi nuū i é kākaꞌan Xúva kō nte ntúvi diꞌna
ni uva ata ko Ābraan
tsí nuu é ntaā i é viī ña é kākaꞌan ña:
74 é nakāku ñá ko ntaꞌa ña ntaínchuꞌvi ko
vata koo é vīi o nee iña é kākaꞌan ña,
é ntē ña uꞌví kō,
75 vata koo é kuvi kuntoo dadɨɨ o ni ñā
é vīi ó nee iña é vāꞌá da kanɨɨ ntuvi kō.
76 Dɨvin, īꞌxá miī kó,
viꞌi a vé ne, káꞌan ntōdon túꞌun Xuva kō,
ña é dií ka kaꞌnu,
tsí dɨvīn ne, kɨ́ꞌɨn kodōn núun nuu Xuva ko,
viin é koo túꞌve ñaꞌa san te xee míi Xuva kō.
77 Dɨvin kuēꞌen é kūtuni ñáꞌa ña
tsí nakate Xuva ko kuētsí ña
vata koo é nakáku ña.
78 Tsí Xuva kō né, dōó kantuntaꞌví ini ña kō né,
taxnūu ña iꞌxá ña nte e dukún kān
vata kaa ntuve ngántii é kakene tevaá duꞌva tsi,
79 vata koo é nāxiꞌí nuu ña iña ñá ntoo mi dóo nee,
mí katāvi núu ña ntatɨ̄ doxiꞌi.
Nañēꞌe ñá ko ītsi mí kaka ō
vata koo é kūntoo váꞌa o.
Dukuan ō kaꞌan Zacária.
80 Kūkaꞌnu Juaán san ne, dōo kutúꞌve ña iña Xuva ko. Má kūꞌu kan inúu ña un tsi da nté xee ntúvī é kiī ña é kīní ña Israeé san ña.